Kim?

Izstāde skatāma no otrdienas līdz svētdienai, 12.00-18.00!

«Visa šī izstāde ir lamatas pašam sev.» Mākslinieks Kaspars Groševs centrā «Kim?» iekārtojis gan darbnīcu, gan guļamzonu "Tas ir neliels dzīves uzmetums," savu personālizstādi "Dzīvo ar / Domā par" raksturo mākslinieks Kaspars Groševs. Laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" viņš iekārtojis gan viesistabu, gan mūzikas studiju...

Ar prieku iepazīstinām ar Kim? gaidāmā festivāla “ĒDENE: Wet Work Over Lap” māksliniekiem!

SOFIJA TŪNA

Ekspozīcijas skati no "Sofija Tūna un Zentas Dzividzinskas arhīvs. Es neko neatceros: ienākot ZDZ izvairīgajā arhīvā", Kim?, 2021.
Foto: Ansis Starks.

Bez nosaukuma, 2021
Sudraba želatīna kopija uz barīta papīra
31.5 × 41.5 cm

Ķermeņa fragmenti un nelokāms skatiens kamerā raksturo Sofijas Tūnas fotogrāfisko valodu. Viņas darbos uzmanība tiek pievērsta gan fotogrāfijas tapšanas telpai, gan pašiem attēla radīšanas materiālajiem apstākļiem. Līdzīgi daudziem jaunajiem māksliniekiem, arī Tūna paralēli strādā par asistenti veiksmīgiem, pārsvarā vīriešu dzimuma māksliniekiem, un šī pieredze smalki ietekmē viņas interesi par mākslas hierarhijām un redzamības ekonomiku. Strādājot bez pastāvīgas studijas, viņa izmanto viesnīcu numurus kā pagaidu darba telpas, inscenējot savu ķermeni bezpersoniskos interjeros, kurus veido projekcija, fantāzija un ierobežoti darba apstākļi. Analogās “slapjās fotogrāfijas” izmantojums akcentē materiāli intensīvo laboratorijas procesu, kur attēls rodas ķīmisku vannu un manuālu manipulāciju rezultātā, savukārt tumšā telpa pati par sevi rezonē ar intimitāti, tuvumu un q***r seksa kultūras estētiku.

Būtiska Tūnas prakses daļa ir viņas darbs ar Zentas Dzividzinskas arhīvu. ĒDENĒ izstādītajā darbā māksliniece izmanto palielinātu Dzividzinskas 1967. gada negatīvu un tieši iejaucas attēla tapšanas procesā, tumšajā telpā uz fotosensitīvā papīra novietojot savas rokas. Pirkstu un plaukstu nospiedumi parādās kā gaismas pēdas attēla malās un virsmā. Šīs ķermeniskās zīmes funkcionē nevis kā ilustrācija, bet kā paša attēla izgatavošanas procesa nospiedumi, savijot mākslinieces klātbūtni ar iepriekšējās autores klātbūtni.

Sofija Tūna (dz. 1985) galvenokārt strādā ar analogās fotogrāfijas tehnikām, pētot tās telpas, procesus, kā arī darba radīšanas un eksponēšanas apstākļus. Viņas darbi atrodas Kunsthaus Bregenz (Brēgenca), Augšaustrijas Federatīvās zemes muzeja (Linca), Lentos (Linca), Zalcburgas Modernās mākslas muzeja (Zalcburga), SMART Museum (Čikāga), DZ Bank (Frankfurte), Kontakt Collection (Vīne), Viktorijas un Alberta muzeja (Londona) un Verbund Collection (Vīne) kolekcijās.

—

Excited to introduce the artists of Kim? upcoming festival EDEN: Wet Work Over Lap!

SOPHIE THUN

Installation views fromI Don't Remember a Thing: Entering the Elusive Estate of ZDZ, Kim?, 2021. Photos by Ansis Starks.

Untitled, 2021 Silver gelatine print on baryta paper
31.5x41.5 cm

Fragments of bodies and an unwavering gaze into the camera define Sophie Thun’s photographic language. Her work foregrounds both the spaces of its production and the material conditions of photography. Like many young artists, Thun also earns her living working as an assistant to successful, mostly male colleagues, a condition that subtly informs her attention to artistic hierarchies and economies of visibility. Working without a permanent studio, she uses hotel rooms as temporary sites of production, staging her body within anonymous interiors shaped by projection, fantasy, and constrained working conditions. Her use of analogue “wet photography” underscores the materially intensive darkroom process, where image-making unfolds through chemical baths and manual interventions, while the darkroom itself – associated with opacity, intimacy and embodied proximity – resonates with q***r s*x cultures. An important dimension of Thun’s work is her engagement with the archive of Zenta Dzividzinska. In the work shown at EDEN, she uses an enlarged 1967 negative by Dzividzinska and intervenes directly in the darkroom by placing her hands onto the photosensitive paper, so that traces of her fingers and palms appear as light imprints along the margins and surface of the image. These bodily markings function not as illustration but as indexical residues of the printing process itself, folding her presence into that of a previous author.

Sophie Thun (b. 1985) works primarily with techniques of analogue photography – its spaces and processes, as well as conditions of production and exhibition. Her work is included in the permanent collections of Kunsthaus Bregenz (Bregenz), Landesmuseum Oberösterreich (Linz), Lentos (Linz), Museum der Moderne (Salzburg), SMART Museum (Chicago), the DZ Bank Art Collection (Frankfurt), the Kontakt Collection (Vienna), the Victoria and Albert Museum (London) and the Verbund Collection (Vienna).

Ar prieku iepazīstinām ar Kim? topošā festivāla “ĒDENE: Wet Work Over Lap” māksliniekiem!

ZENTA DZIVIDZINSKA

Bez nosaukuma (Pašportrets, veidots sadarbībā ar Gunāru Bindi), 1964–65
Fotogramma, fotopapīrs
141 × 91 cm
Ar Alises Tīfentāles atļauju

1964.gadā Zenta Dzividzinska (1944–2011), tolaik 20 gadus jauna Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas studente, apmeklēja ārpusskolas fotogrāfijas nodarbības, ko vadīja Gunārs Binde (dz. 1933), viens no aktīvākajiem un redzamākajiem mākslas fotogrāfijas attīstītājiem Latvijā. Binde drīz kļuva par viņas mentoru un draugu. Šī fotogramma iekļaujas plašākā Dzividzinskas eksperimentālās prakses kontekstā.

Sešdesmitajos gados viņa darbojās dažādos žanros, stilistikās un tehnikās, no dokumentālas pieejas līdz abstrakcijai un fotomontāžai, no spontāniem pašportretiem līdz rūpīgi inscenētām kompozīcijām, kurās kā modeles piedalījās viņas draudzenes, reizēm arī kailas. Tomēr šī fotogramma ir īpaši nozīmīga kā vienīgais zināmais viņas sešdesmito gadu darbs, kurā māksliniece attēlojusi sevi kailu. Saskaņā ar autores stāstīto, fotogramma tapusi sadarbībā ar Gunāru Bindi. Visticamāk, tā radīta Bindes tumšajā laboratorijā, procesā izmantojot lielu gaismjutīga papīra loksni, uz kuras Dzividzinska novietoja savu kailo ķermeni, pēc tam Binde uz īsu brīdi ieslēdza gaismu, lai eksponētu papīru, un sekoja attīstīšana un fiksēšana. Darbs pirmo reizi tika izstādīts gandrīz piecdesmit gadus pēc tā tapšanas — 2010. gadā, kad kurators Vilnis Vējš to iekļāva izstādē “Un citi virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960—1984” Rīgas mākslas telpā.
— Alise Tīfentāle

Zenta Dzividzinska (1944–2011) bija latviešu māksliniece, fotogrāfe un grafikas dizainere, kuras agrīnie darbi 20. gadsimta 60. gados ieviesa netradicionālu, sievietes skatpunktā balstītu pieeju pārsvarā vīriešu dominētajā fotogrāfijas laukā. Mūsdienās Dzividzinskas fotogrāfiju arhīvs tiek glabāts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, savukārt atsevišķi darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, kā arī Nortona un Nensijas Dodžu neformālās mākslas kolekcijā no Padomju Savienības Zimmerli mākslas muzejā Ratgersa universitātē ASV.

—

Excited to introduce the artists of Kim? upcoming festival EDEN: Wet Work Over Lap!

ZENTA DZIVIDZINSKA

Untitled (Self-Portrait, made in collaboration with Gunārs Binde), 1964–65
Photogram, photo paper
141x91 cm
Courtesy of Alise Tīfentāle

In 1964 Zenta Dzividzinska (1944–2011), a 20-year-old student at the Riga Secondary School of Applied Arts, took an extracurricular photography class taught by Gunārs Binde (b. 1933), one of the most active and visible champions of fine art photography in Latvia. Binde soon became her mentor and friend. This photogram fits into a larger pattern of Dzividzinska’s experimental work.

During the 1960s, she worked across genres, styles and techniques, ranging from documentary approach to abstraction and photomontage, from spontaneous self-portraits to elaborately staged setups with her female friends as models who sometimes posed n**e. However, this photogram is particularly remarkable as her only known photographic work from the 1960s where she depicted herself in the n**e. According to her account about the making of this photogram, it was the result of a collaboration with Gunārs Binde. The location was likely Binde’s darkroom, and the process involved steps like preparing a large sheet of photo-sensitive paper, Dzividzinska arranging her n**e body on top of that paper, Binde switching the light on long enough to expose the paper, and then developing and fixing the exposed paper.
- Alise Tīfentāle

Zenta Dzividzinska (1944–2011) was a Latvian artist, photographer and graphic designer, whose early work in the 1960s introduced an unconventional, female-centred perspective to the predominantly male field of photography. Today, Dzividzinska's photographic archive is preserved at the National Library of Latvia, while selected prints are in the collections of the Latvian National Museum of Art and the Norton and Nancy Dodge Collection of Nonconformist Art from the Soviet Union at the Zimmerli Art Museum at Rutgers University in the United States.